Zobu higiēniste Santa Valaine skaidro, kāpēc smaganu veselība nav tikai zobu jautājums un kā periodontīts klusi ietekmē visu organismu.
Vai Tu zināji, ka tavā mutē var būt pilnīgi veseli zobi bez neviena “cauruma”, un tomēr joprojām pastāv iespēja tos zaudēt smaganu slimību dēļ? Pat pilnīgi vesels zobs nevar noturēties, ja tiek bojāti tā “pamati” — smaganas un kauls, kas to balsta.
Zem katra zoba atrodas smalka, dzīva atbalsta sistēma, kas ik dienu iztur milzīgu slodzi. Tā darbojas klusi un nemanāmi līdz brīdim, kad to sāk bojāt hronisks iekaisums. Periodontīts lēnām izjauc šo dabisko līdzsvaru — smaganas atkāpjas, kauls zūd, un zobs pamazām zaudē savu stabilitāti.
Kā tas attīstās: no gingivīta līdz periodontītam
Visa pamatā ir bakteriāls aplikums, kas nepārtraukti veidojas uz zobiem ikvienam. Ja aplikums netiek laikus notīrīts vai kādā vietā tiek palaists garām un uzkrājas — smaganas iekaist un to sauc par gingivītu. Tās var sākt asiņot, kļūt sārtākas, pat pietūkt.
Par laimi, šo problēmu var atrisināt bez sekām — rūpīgi notīrot visu bakteriālo aplikumu un uzsākot precīzu ikdienas zobu kopšanas rutīnu.
Taču, ja baktērijas turpina uzkrāties, veidojas labvēlīga vide arvien agresīvākām baktērijām, iekaisums pastiprinās, kļūst dziļāks — smagana vairs nav cieši piesaistīta zobam — un nu jau dziļumā spēj vairoties baktērijas, kurām nav nepieciešams skābeklis, lai izdzīvotu. Šis neredzamais iekaisuma perēklis nepārtraukti uztur organismā iekaisuma reakciju, kā rezultātā sāk atkāpties kauls un tiek bojātas smaganas, veidojas kabatas.
Klusais signāls: smaganu asiņošana
Bīstamākais ir tas, ka periodontīts bieži progresē nemanāmi. Slimība var attīstīties gadiem ilgi bez izteiktām sāpēm, tādēļ cilvēks nereti pamana problēmu tikai tad, kad bojājumi jau ir nopietni.
Galvenā pazīme ir smaganu asiņošana. To nekad nevajadzētu ignorēt vai uztvert kā normu. Bieži nākas dzirdēt “man tā ir visu mūžu”, un nereti šiem pacientiem diemžēl tiek atklāts iekaisums.
Tomēr situācijas mēdz būt viltīgas. Arī tad, ja asiņošana ikdienā nav novērojama, smaganu problēmas tik un tā var pastāvēt. To bieži nākas novērot klīniski praksē — pacienti mēdz neapzināti iemanīties tīrīt zobus tā, lai neasiņotu, izvairoties pieskarties smaganām, kas aizved “dziļākā bedrē”. Arī smēķēšana, tostarp elektronisko cigarešu lietošana, nomaskē asiņošanu, sašaurinot asinsvadus, tāpēc smēķētāji bieži palaiž garām šo simptomu.
Kāpēc tas ir vairāk nekā mutes problēma
Svarīgi zināt, ka periodontīts nav tikai smaganu slimība. Tas ir kluss, hronisks iekaisums, kas nemanāmi var kļūt par slodzi visam organismam.
Mutes dobums ir kā ieejas vārti. Šī nevēlamā baktēriju kopiena caur asinsriti spēj ietekmēt sirdi, vielmaiņu un pat smadzeņu veselību. Katru reizi, kad mēs tīrām zobus, baktērijas spēj iekļūt mūsu asinsritē. Jo lielāks iekaisums mutes dobumā, jo bīstamāk tas ir citām orgānu sistēmām. Tādēļ īpaši svarīgi ir rūpēties par veselīgu mutes dobumu.
Periodontīts un sirds un asinsvadu sistēma
Periodontīts veicina visa organisma iekaisumu un bojā asinsvadu iekšējo slāni, tādējādi veicinot aterosklerozi (tautā saka aizkaļķošanos) un palielinot sirds un asinsvadu slimību risku, kā arī pasliktinot šo slimību kontroli.
Zinātniskajos pētījumos ir konstatēts, ka palielināts periodontītam raksturīgo baktēriju daudzums smaganu kabatās paaugstina priekšlaicīga miokarda infarkta risku. Īpaši vērīgiem mutes dobuma kopšanā jābūt pacientiem ar iedzimtām un iegūtām sirdskaitēm, mākslīgiem sirds vārstuļiem, jo šiem pacientiem ir paaugstināts infekciozā endokardīta risks — kad šīs baktērijas var pielipt vārstulim vai sirds iekšējai virsmai, izraisot nopietnu sirds infekciju.
Periodontīts un cukura diabēts
Periodontīts un cukura diabēts bieži veido apburto loku — viens pastiprina otru. Ir pierādīts, ka veiksmīga periodontīta ārstēšana var uzlabot glikēmijas kontroli pacientiem ar cukura diabētu.
Un arī otrādi — pacientiem ar cukura diabētu ir samazināta spēja cīnīties ar infekcijām un palēnināta dzīšana, tāpēc smaganu iekaisums attīstās vieglāk, straujāk un smagākā formā. Jo sliktāka diabēta kontrole, jo augstāks risks.
Periodontīts un smadzeņu darbība
Jaunākie pētījumi rāda, ka pastāv saikne starp periodontītu un smadzeņu darbības pasliktināšanos, tostarp ar Alcheimera slimību saistītām problēmām.
Īpaši uzmanību piesaista baktērija Porphyromonas gingivalis, kas atrodama periodontālajās kabatās. Tā var nokļūt asinīs un izdalīt toksiskus enzīmus, sauktus par gingipainiem. Šie enzīmi var veicināt “plāksnīšu” veidošanos smadzenēs un bojāt neironus, kas ilgtermiņā var ietekmēt atmiņu un citas kognitīvās funkcijas, palielinot Alcheimera slimības risku.
Kāda ir profilakse
Visa periodontīta profilakse sākas ar ikgadējām vizītēm pie higiēnista un zobārsta.
Ikdienā svarīgi rūpīgi kopt zobus, izmantojot tieši Jums individuāli ieteiktos līdzekļus — higiēnists novērtēs, vai labāk piemērota elektroniskā zobu birste un konkrēti kāda, vai pietiek ar zobu diegu, vai labāk starpzobu birstītes, kā tās pareizi lietot, un sniegs citus noderīgus padomus.
Ja tomēr tiek konstatētas padziļinātas smaganu problēmas un pastāv aizdomas par periodontītu, ārstēšanas plāns ir atkarīgs no smaguma pakāpes: vieglos gadījumos pietiek ar regulārām vizītēm pie higiēnista, smagākos — nepieciešama padziļināta ārstēšana pie periodontologa. No tā nav jābaidās. Mūsdienu pieeja ir minimāli invazīva, lielākoties neķirurģiska, un mērķis ir saglabāt dabīgos audus.
Papildus zobu kopšanai būtiski ir arī veselīgs uzturs, vispārējās veselības uzturēšana un smēķēšanas ierobežošana, jo tie būtiski ietekmē smaganu veselību. Jāņem vērā, ka arī cilvēkiem ar zobu implantiem īpaši svarīgi uzturēt smaganu veselību, jo periodontīts var skart arī implantus. Šo stāvokli sauc par periimplantītu.
Noslēgumā
Ar šo rakstu mans mērķis nav iebiedēt, bet gan palielināt izpratni par to, ka mūsu organismā viss ir savstarpēji saistīts. Rūpējoties par veselām smaganām un zobiem, mēs veicinām savu vispārējo veselību.
Tiekamies profilaktiskās vizītēs! ❤️
Pierakstīties konsultācijai:
📞 27715777
📍 Marijas iela 2, Rīgas centrs
🌐 dentalmedical.lv